Tvaika pirtī pateicoties lielajam mitruma līmenim un karstumam, efektīvi uzlabotājas veselība tādu slimību un vainu gadījumos kā bronhiālā astma, bronhīts, augšējo elpošanas ceļu katars, klepus, balss aizsmakums, reimatiskās vainas, kuras nav akūtas, kā arī ierobežotas locītavu kustības vai locītavu sāpes. Kā atbalsta procedūra tvaika pirts ir noderīga arī cilvēkiem, kuriem ir miega traucējumi, traucēta ādas apgāde ar asinīm, sausa un sasprēgājusi āda, muskuļu sasprindzinājums un jutīgums pret krasām temperatūras maiņām.

Ādas tvaikošana palīdz atbrīvoties no ikdienas spriedzes, tā relaksē un atjauno. Tā uzlabo vispārējo fizisko un garīgo labsajūtu un palīdz sakopot jaunus spēkus. Mitrais karstums labi stimulē zemādas asinsvadu apgādi ar asinīm un intensīvi attīra ādu. Atveras ādas poras, atdalās mirušās ādas šūnas un netīrumi, kā arī āda kļūst mīksta, tīra un zīdaini gluda.

Sausā gaisa pirts gaiss ir karsts un sauss, bet telpas sienas ir apšūtas ar koku. Lāva vairākos līmeņos dod iespēju izbaudīt atšķirīgu temperatūru. Siltuma avots ir karsti akmeņi, uz kuriem uzmetot garu, gaiss uz neilgu laiku kļūst mitrāks. Temperatūra pirtī paaugstinās līdz 60–95 grādiem. Pirts īstā iedarbība parādās, mainot aukstās un karstās fāzes – pēc katras pasēdēšanas uz lāvas ir jāveic atdzesēšanās ar aukstu ūdeni vai svaigā gaisā.

Sausā gaisa pirts augstā temperatūra paaugstina miesas temperatūru līdz aptuveni 39 °C, pie kam iekšējo orgānu temperatūra paliek tuvu 37 °C. Paātrinās ādas asinsrite, kas savukārt padara intensīvāku svīšanu. Āda vairs neatgrūž siltumu, bet gan to uzņem. Lai palīdzētu cilvēka iekšējiem orgāniem saglabāt normālu temperatūru, smadzenes un nervu sistēma regulē ķermeņa temperatūru tādējādi, ka palielina svīšanu. Vienlaikus muskuļi atslābinās un ķermeņa siltuma akumulācijas spējas pazeminās.